Āfrikas Nāciju kausa (AFCON) fināls starp Senegālu un Maroku kļuva par vienu no visdramatiskākajām spēlēm kontinenta futbola vēsturē – ne tikai futbola cīņa, bet arī emocionalitāte, VAR lēmumi, protesti un fani, kas atbalstīja visā Āfrikā un pasaulē.
Par turnīra formātu, grupu sadalījumu, vēsturi un nozīmi plašāk var lasīt mūsu rakstā: Āfrikas Nāciju kauss (AFCON)
Savukārt par ceļu līdz finālam var lasīt mūsu iepriekšējā raksta: Āfrikas Nāciju kauss (AFCON): cīņa par medaļām sasniedz kulmināciju

Notikuma gaita – nervus kutinošs vakars Rabātā

Spēle Rabātas Prince Moulay Abdellah stadionā vairāk nekā 66 000 skatītāju priekšā sāka taktiski un piesardzīgi, abas komandas meklējot savu iespēju, taču pēdējās minūtēs vēl bija nezināms uzvarētājs.
• Spēles pamatlaiks beidzās ar rezultātu 0:0.
• Senegālas komandai šķita, ka ir vārtu guvums, taču pēc VAR pārbaudes vārti netika ieskaitīti, kas izraisīja dusmas un neskaidrības.
• Pēc tam notika tas, kas fināla vēsturē reti redzēts: VAR lēmums piešķīra Marokai pendeli 97. minūtē, par piespēli 18 metru laukuma zonā pret Brahim Diaz, kas pēc pārbaudes tika atzīts par sodu.

Senegālas protesti un spēles pauze

Kad tiesnesis Jean-Jacques Ndala pieņēma VAR lēmumu piešķirt pendeli, Senegālas spēlētāji un fani asi protestēja – daži pat pameta laukumu, dodoties uz ģērbtuvēm – šāds moments finālā ir ārkārtīgi reti redzēts.
Treneri un spēlētāji nepiekrita lēmumam un tas izraisīja īslaicīgu neapmierinātības izrādīšanu. Šajā spēles posmā pauze ilga apmēram 14-20 minūtes, kamēr spēlētāji tika pārliecināti atgriezties atpakaļ uz laukuma. Lai to panāktu, Sadio Mane kā komandas kapteinis uzņēma vadošo lomu, mudinot biedrus turpināt spēli.

Nerealizētais pendelis – epizode, kas ietekmēja spēles iznākumu

Kad spēle tomēr tika atsākta, Marokas zvaigzne Brahim Diaz izvēlējās miermīlīgu “panenka” piegājienu uz pendeli, kas tika viegli atvairīts ar Senegālas vārtsarga Edouard Mendy palīdzību.
Tā epizode kļuva par noteicošo pagrieziena punktu – gan emocionāli, gan rezultātā, jo Marokai vairs nebija iespēju pabeigt spēli uzvarot un tas deva Senegālai jaunu impulsu.

Sudraba laiks un uzvara

Izmantojot situācijas, Senegālas puslaika turpinājumā 94. minūtē Pape Gueye caursita pretinieku vārtus ar spēcīgu sitienu, nodrošinot 1:0 vadību, ko Senegāla spēja nosargāt līdz spēles beigām.
Šī uzvara deva Senegālai otro AFCON titulu pēdējo četru gadu laikā – pēc 2022. gada panākumiem.

Nozīme un sekas

Kultūras un futbola nozīme

• Šī uzvara nostiprina Senegālas dominanci Āfrikas futbolā un stiprina tās pašapziņu pirms gaidāmā Pasaules kausa turnīra.
• Marokai paliek neizdevusies cerība pārtraukt 50 gadu bez čempionu titula gaidīšanu, kaut arī tā bija mājiniece un ļoti spēcīga komanda.
• Senegālas pilsētas ielās valdīja plašas svinības un fani dalījās priekā un lepnumā par komandas panākumu.

Kritika

Fināls netika sagaidīts bez kritikas:
• FIFA prezidents Gianni Infantino nosodīja “nepieņemamās ainas” stadionā, aicinot uz disciplīnu un respektu pret tiesnešiem.
• Ir diskusijas par to, vai Senegāla varētu zaudēt titulu par laukuma atstāšanu bez atļaujas, jo tas var būt pret noteikumiem.

Interesanti fakti

• Brahim Diaz kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju, tomēr viņa neizmantotais 11. metru sitiens nogremdēja mājinieku sapņus.
• Pēdējā brīža 11. metru soda sitiens tika dots pēc atkārtotas VAR pārbaudes, kas izraisīja plašas debates par video tiesnešu izmantošanu.
• Senegālas uzvara tika nodēvēta par “drāmas filmu” beigu ainu vairākos futbola aptverošos žurnālos un sociālajos medijos.

AFCON drāma, ko neaizmirsīs

AFCON fināls nebija tikai mačs – tas bija emociju, taktikas, tehnoloģiju un futbola kultūras sadursme. No VAR lēmuma līdz skandālam laukuma malā, no neizmantotā 11. metru sitiena līdz papildlaika uzvaras vārtiem – šī spēle paliks atmiņā vēl ilgi kā viena no dramatiskākajām Āfrikas futbola vēsturē.